Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam 79

    Ir gandarījums, ka šobrīd krājumā ir jau vairāk kā 135 000 dažādu vienību. Ar katru gadu palielinās muzeja atbildība sabiedrības priekšā, ne tikai komunicējot par vēsturi, runājot par nākotni šodien, bet arī iesaistot sabiedrību muzeja funkciju īstenošanā. Šobrīd, kad pasaulē apstiprināta jaunā muzeju definīcija, arī Madonas muzeja speciālisti strādā, lai muzejs būtu ne tikai profesionāls, kurā tiek glabāts nacionālais krājums, veikta pētniecība, ar iespēju kļūt atvērtāks, ar iespēju baudīt mākslu, izzināt kultūru un vēsturi un rast mieru ikdienas steigā. Svētki ne tikai muzejam kā institūcijai, kas dibināta 1944.gadā, bet svētki arī muzeja krātuves un Madonas novada bibliotēkas kopējai ēkai Skolas ielā 12.
     Krājums ir katra muzeja pamats, tās ir vērtības, kas ļauj mums izpētīt vēsturi, interpretēt dažādus notikumus un stāstīt muzeja apmeklētājiem par notikumiem, personībām, priekšmetiem, izveidojot stāstus no vēstures. Muzeja krājums nemitīgi tiek papildināts, izvērtējot katra ienākošā priekšmeta vai dokumenta saistību ar Madonas novadu. Stāsti, atmiņu ieraksti, personīgi priekšmeti, mākslas darbi vai sadzīvē izmantotas lietas, kas muzeja pētniekiem atklāj, iespējams, pat nezināmus faktus un arī turpmāk ļaus veikt plašākus pētījumus arī citiem vēsturniekiem un mākslas pētniekiem.        
    Viens no ieguvumiem ir novadnieces gleznotājas Ilzes Nāgelas (dz.Šēnberga) mākslas darbi. Māksliniece jau ilgāku laiku dzīvo Austrālijā un šovasar muzejam uzdāvināja 12 gleznas “Gadalaiki” (Ziema. Pavasaris. Vasara. Rudens.), kuras ilgu laiku bija eksponētas Latvijas Nacionālajā dabas vēstures muzejā Rīgā. Gleznās atainoti ziedi, kas ir mākslinieces galvenā tēma, parādot Latvijas dabas krāšņumu un dažādību.  Ar dekoratīvu, nosacītu ziedu kompozīcijām, kas radītas ar akrila krāsām uz kartona, audekla vai papīra, māksliniece ir piedalījusies daudzās skatēs Latvijā un citās valstīs. Kopš 1987.gada Nāgela ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, bet kopš 1999.gada kļuvusi arī par Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības biedri. Ilze ir rīkojusi vairākas personālizstādes Rīgā, Melburnā, Bonnā, Minsterē un Minhenē, kā arī piedalījusies daudzās nozīmīgās mākslinieku grupu darbu izstādēs Rīgā, Viļņā, Melburnā, Adelaidē, Rijadā, Maskavā. Ilzes Nāgelas darbi atrodas daudzās privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Kanadā, Krievijā, Izraēlā, Japānā, Jaunzēlandē, Anglijā, Austrālijā, ASV, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Saūda Arābijā un citur.
     Šajā vasarā muzeja krājumā nonācis dāvinājums no Kumsāru ģimenes. Tas ir dāvinājums, kas saistās ar Arta Kumsāra vārdu - novada patriotu, mantojuma glabātāju un gaismā cēlāju, kurš bija ilggadējs Madonas mūzikas skolas direktors, diriģents, sabiedrisks darbinieks, folklorists. Pēdējos gados tradicionālo tērpu darināšana ir aktuāla un tie ir daudziem, bet III Atmodas sākuma gados, tas bija retums. Kad 2.starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” (1988) notika Latvijā, A.Kumsāram jau bija savs tērps. Turpmākos gados Arta stalto stāvu tajā redzējām bieži.

    Otra nozīmīga muzeja funkcija ir pētniecība, kas veido pamatu izstādēm, grāmatām, stāstiem, komunikācijām un priekšmeta mijiedarbībai ar plašāku sabiedrību. Pētniecība vienmēr iet roku rokā ne tikai ar krājuma materiālu izmantošanu, bet arī sadarbību.
    Šajā gadā noritēja intensīva sadarbība ar Tukuma muzeju, lai muzeja vēsturiskās liecības aizvestu izstādēs un pasākumos uz Franciju. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore raksta:
    "Izstādes “Sibīrijas vēstules” ar Sibīrijā izsūtīto cilvēku vēstulēm un materiāliem par to autoriem pabijušas daudzos Latvijas muzejos, Likteņdārzā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citur. Šī gada jūnijā Tukuma muzeja direktores un izstādes kuratores Agritas Ozolas vadībā vienpadsmit Latvijas muzeju kopprojektā sagatavotā izstāde plašākā veidā ar muzeju krājumu priekšmetiem, tai skaitā, 17 no Madonas muzeja, ceļoja uz Franciju un tika izstādīta Strasbūras Nacionālajā un universitātes bibliotēkā. Atzīmējot komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, pasākumos Parīzē un Strasbūrā kopā ar Tukuma muzeja kolēģiem piedalījāmies arī mēs – viena no vēstuļu autorēm Elza Serdāne (Trumekalne), kultūras projektu kuratore Francijas vēstniecībā Latvijā Dita Podskočija, režisors un Jaunā Rīgas teātra aktieris Toms Harjo un Madonas muzeja direktore Līvija Zepa. Latvijas vēstniecībā Parīzē notika dokumentālās filmas “Elzas sirdī” pirmizrāde, ko apskatīt bija ieradies plašs skatītāju loks – gan Parīzē dzīvojošie latvieši, gan francūži. Interese un vēlme saņemt plašāku informāciju par šiem notikumiem bija ļoti liela, tas apliecina, ka muzejiem jāturpina pētniecības un izglītojošais darbs šajā jomā. No Parīzes devāmies uz Strasbūras Nacionālo un universitātes bibliotēku, lai atklātu izstādi. Vienpadsmit metrus garajās vitrīnās tika izvietotas vēstules uz bērza tāss, citas vēsturiskas liecības par izsūtījumu un vēstuļu autoru piemiņas lietas. Izstādi atklāja Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē Jānis Kārkliņš un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Pasākumā piedalījās arī citi Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas – Dace Melbārde, Inese Vaidere, Roberts Zīle, dažādu Eiropas institūciju darbinieki, kā arī biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” valdes locekļi un pārstāvji. Izstāde skatāma līdz 30.septembrim. Tāpat Strasbūras Nacionālajā un universitātes bibliotēkā tika demonstrēta filma “Elzas sirdī”. Diskusiju ar skatītājiem vadīja Esparū pils draugu biedrības (Francija) pārstāvis Žils Bonviāls. E.Serdānei un citiem nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem no publikas, kas izrādīja patiesu interesi par šo ļoti personīgo vēstures liecību. Filmu Madonā varēsim skatīt novembra mēnesī. Kopā ar citiem Baltijas valstu pārstāvjiem Strasbūrā Eiropas Parlamentā piedalījāmies arī 14.jūnija atceres pasākumā. Uzrunas teica  Eiropas Parlamenta deputāti, īpaši emocionāls brīdis bija, kad tika lasīti visu trīs valstu izsūtīto vārdi. Vasaras nogalē Marsevolas priorijā, Francijā, tika atklāta vēl viena izstāde – “Sibīrijas vēstules. Nepieciešamība rakstīt”, kas veltīta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās nominācijas “Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” autoriem. Izstādes vēstījums – rakstīt, lai izdzīvotu, lai neaizmirstu, lai uzturētu cerību, lai pretotos un justos vienoti. Esot Francijā, jutām Latvijas vēstniecības Francijā vēstnieka Eduarda Stiprā un darbinieku rūpes un viesmīlību gan vēstniecībā, gan iepazīstot Versaļas pili un citas vietas. Liels paldies no mūsu nelielās delegācijas Latvijas kultūras biedrībai VIA ARS par iespēju piedalīties tik daudzpusīgos pasākumos, iepazīt Francijas kultūrvēsturiskās vietas, satikt atsaucīgus draugus šajā zemē."

    Madonas novads var lepoties ar kordziedāšanas, skolēnu dziesmu svētku  pirmsākumiem, izciliem komponistiem un diriģentiem, ļoti kuplo dejotāju pulku. Par šo tēmu muzeja krājumā glabājas bagāts materiālu klāsts. Tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotās jaunās ekspozīcijas Mežaparkā "Dziesmusvētku telpa" tapšanā tikām aicināti piedalīties arī mēs. 
    Tika veidots visu svētku, kas līdzinās Dziesmu svētkiem, kalendārs, ietverot pasākumus visās Latvijas pilsētās un laukos, kā arī ārpus Latvijas. Saraksts par mūsu novadu aizņēma 16 lapas ar 168 notikumiem. Īpaša vieta ekspozīcijā atvēlēta leģendārajam diriģentam Haraldam Mednim un vienam no vecākajiem – Lazdonas korim no tā pirmsākumiem līdz 1940.gadu beigām, kad koris beidz pastāvēt.
     Ekspozīcijas vajadzībām muzeja vēsturnieki apkopoja informāciju par Dziesmu svētku simtgades pasākumiem novadā un vecāko koru koncertiem, Dziesmusvētku ilggadējiem dalībniekiem, kuri starpkaru laikā īpaši apbalvoti. Kopā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja kolēģiem vēsturnieki skaidroja patiesību par Saikavas kora  karoga izcelšanos. Aprakstot koru vai deju kolektīvu fotogrāfijas, problēmas sagādāja tērpi, kurus izmantoja vairāki kolektīvi. Vairāk kā gadu garais kopdarbs tieši uz Dziesmu svētku laiku tika nodots skatītāju vērtējumam.
      Ekspozīcijas sagatavošanā līdzdarbojās Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Rūta Līcīte – novadnieces Tijas Gobas (1919-1984) meita. Saikaviete T.Goba bija pianiste, diriģente, dziedātāja, daudz darbojusies kā koncertmeistare, arī kopā ar Haraldu Medni. Meita Madonas muzejam dāvināja mātes izglītības dokumentus un iesvētību apliecību, kā arī materiālus par komponistu Jāni Norvili.
     Trešā muzejam svarīga funkcija ir sabiedrības izglītošana un komunikācija ar muzeja apmeklētāju, kas ietver pieejamības veidošanu, lai muzejs ir atvērts ikvienam. Muzeju nakts 13.maijā bija mirklis, kad durvis pēc Vides pieejamības projekta realizēšanas vēra muzeja Izstāžu zāles un šajā vasarā esam uzņēmuši vairāk kā 7300 apmeklētāju, kurus iepriecināja dažādu formātu, mākslas un vēstures izstādes un pasākumi. Visapmeklētākā izstāde bija Vidzemes mākslinieku darbu izstāde “Zeme deg” un Baltu rotu un fotogrāfes Unas Taal izstāde “Viņas ziemeļu sauciens”, kas pulcēja viesus gan no tuvākas, gan tālākas apkārtnes. Turklāt šovasar bijām iepriecināti par ārvalstu un Latvijas iedzīvotāju interesi par muzeja piedāvājumu – Igaunija, Lietuva, Vācija, Francija, Indija, ASV un citas valstis, no kurienes ieradās muzeja apmeklētāji, interesējoties par Madonas vēsturi, māksliniekiem un vienkārši iepazīstot pilsētu.
      Komunicējot ar sabiedrību un mūsu sadarbības partneriem, Madonas muzejs īstenojis vairākas aktivitātes un projektu. Vasaras sākumā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem atklājām vēsturnieces Natālijas Seļmas veidoto izstādi “Novads skan. Novads rīb”, kas 15 lielformāta baneros stāstīja par novada bagātajām koru dziedāšanas un dejas tradīcijām vēsturē un šodien. Paralēli izstādei noritēja darbs pie jaunas  kultūrizglītības centra “Dziesmusvētku skola” muzejpedagoģiskās programmas “Dziesmusvētku ģeometrija” izveides, vasarā aicinot lielus un mazus izzināt Dziesmusvētku vēsturi un nozīmi interaktīvā veidā gan pilsētvidē, gan pagasta svētkos, gan Madonas muzeja Izstāžu zālēs. Šobrīd nodarbība pieejama “Dziesmusvētku skolā”, tādēļ aicinām sazināties ar vadītāju Santu Jaujenieci.
     Nākamais ar Dziesmu un deju svētkiem saistīts sadarbības projekts ir muzeja krājuma materiālu izmantošana grāmatā par deju skolotāju Dzidru Rubeni. Šajā gadā sagaidām izcilās deju skolotājas Dzidras Rubenes simto dzimšanas dienu. Lai godinātu savu deju skolotāju simtgadē, viņas audzēknes Sarmīte Plūme un Gundega Juraševska strādā pie grāmatas “Visa Madona dejo” izdošanas. Grāmata ietvers stāstu par Dzidras Rubenes darbu ar dažādu paaudžu kolektīviem viņas vadībā. Manuskriptā būs apjomīgs foto materiālu un dokumentu klāsts, kas ievākts un apkopots no muzejiem, skolām un privātpersonām. Esam pateicīgi par veiksmīgo sadarbību ar autorēm un gaidām grāmatas atklāšanas svētkus, kas plānoti šī gada oktobrī.
     Muzeja vēsturnieku uzmanība pievērsta A.Maidela Madonas pilsētas plāna un pirmo Madonas ielu nosaukumu simtgadei un Madonas ģerboņa 85-gadei. Ir sagatavotas izstādes, kas vēsta par Arnolda Maidela pilsētas plāna un pirmo Madonas ielu 100 gadi, savukārt no 27.septembra līdz 5.novembrim būs skatāma izstāde “Madonas ģerbonim 85”.
     A.Maidela Madonas topošās pilsētas plāns tiek apstiprināts jau 1923.gada pavasarī, bet tā paša gada 11. un 12.septembrī nosaukumu iegūst pirmās 24 Madonas ielas, no kurām daudzas saglabājušas savu nosaukumu līdz pat mūsdienām. Izstādē piedāvājam aplūkot A.Maidela zīmēto plānu un salīdzināt ar šodienas pilsētas apbūvi, izpētīt kā pilsēta mainījusies, kādas iniciatīvas no inženiera Arnolda Maidela palikušas neīstenotas un pārliecināties, vai šodienas pilsētas apbūve un ielu tīklojums sakņojas 1923.gadā apstiprinātajā plānā. Apbūves plāns cieši saistīts ar ielu tīklojumu, tādēļ izstādes ietvaros aicinām izzināt, kuras 24 ielas ieguva savu nosaukumu, vai nosaukums saglabājies līdz mūsdienām un kā ielas mainījušās un attīstījušās līdz pat šodienai. Turklāt izstāde ir lielisks pamats izspēlēt Madonas muzeja piedāvātās muzejpedagoģiskās programmas: “Uzcel savu Madonu”, “Kas ir pilsētbūvniecība?” un “Kā būvēta Madona?”. Par šīm nodarbībām aicinām sazināties, zvanot uz tālruņa numuru 64823844.
     No 27.septembra līdz 5.novembri būs skatāma izstāde Madonas ģerbonim – 85. No 1938.gada mūsu pilsētas simbols ir zelta gaiļa galva sarkanā laukā. Pirmie priekšlikumi par Madonas ģerboni tika izvirzīti divus gadus pēc pilsētas tiesību iegūšanas - 1928.gadā, taču neviens no sākotnējiem variantiem netika apstiprināts. Versija par šī brīža Madonas ģerboni radās 1937.gada rudenī. Nākošajā gadā tā apraksts tika pieteikts Heraldikas komitejā Rīgā un ar 1938.gada 21.oktobra lēmumu šo Madonas ģerboņa variantu oficiāli apstiprināja valsts prezidents Kārlis Ulmanis (1877 – 1942). 
      Heraldikas komitejā tika noteikts, ka visiem Latvijas pilsētu ģerboņu vairogiem jābūt 17 cm platiem un 20 cm augstiem, ar noapaļotu apakšējo daļu. Madonas ģerboņa sarkanais lauks nācis no Pārdaugavas hercogistes ģerboņa, kas simbolizēja Vidzemi un Latgali, savukārt zelta gailis kā modrības simbols, cīņā un darbā saucējs, gaismas, austošas dienas un dziesmas simbols, simbolizē arī mūsu novada bagāto kultūras dzīvi. Līdz ar Madonas pilsētas ģerboni tika apstiprināts arī Madonas apriņķa ģerbonis – horizontāli dalīta vairoga augšējā daļā, sarkanā laukā zelta vērša piere ar ragiem, kas raksturoja apriņķī attīstīto lopkopību, apakšējā vairoga daļa zelta krasā, simbolizēja sviesta ražošanu.
       Pēc Otrā pasaules kara, mainoties administratīvajām robežām, apriņķa ģerbonis vairs netika lietots, bet no 2005. līdz 2009.gadam tas bija arī Madonas rajona simbols.

    Atgādinām, ka Madonas muzejs piedāvā ceļojošās izstādes, kas vēsta par dažādām tēmām, piedāvājot izzināt vēsturi, novadu, nozīmīgus notikumus tuvāk jūsu dzīvesvietai – bibliotēkās, kultūras namos, izglītības iestādēs u.c. Lai iepazītos ar ceļojošo izstāžu piedāvājumu, aicinām apmeklēt muzeja mājas lapu http://www.madonasmuzejs.lv/lv/par-muzeju/muzejs-pied%C4%81v%C4%81-ce%C4%BCojo%C5%A1%C4%81s-izst%C4%81des
    Paralēli izzinošām vēstures izstādēm aicinām uz mākslas izstādēm, kurās var iepazīt novadnieku devumu mākslas pasaulē: šobrīd - Bruno Sipāna gleznas, Alda Kļaviņa fotogrāfijas, tautisko brunču dažādība un vēl un vēl. Ar ieplānotajām jaunajām izstādēm saistīti muzeja pasākumi. Jau 13.septembrī tiekāmies sarunā par mākslinieku Bruno Sipānu un viņa radītajiem darbiem, par ko runāja muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna, savukārt 22.septembrī plkst.16.00, izstādes “Meditatīvā jūra” ietvaros aicinām uz tikšanos ar novadnieku, mākslinieku Aldi Kļaviņu.
    Būsiet gaidīti muzejā uz izstādēm un pasākumiem!